Objekta dati
Kadastra karte parāda, kur tieši iet īpašuma robežas un kas atrodas blakus. Tas ir noderīgi, ja pērc zemi vai māju, plāno būvniecību, strīdies par robežu ar kaimiņu vai vienkārši gribi saprast, cik liels ir gabals.
Mūsu karte ir apzināti vienkārša: tev nav jāslēdz desmit slāņi un jāmācās ĢIS. Atrodi objektu, uzklikšķini – un saņem tieši to, kas ietekmē lēmumu: numuru, vērtību, apgrūtinājumus. Ja vajag vairāk, viena poga atver pilnu pārskatu ar reālajām darījumu cenām, īpašnieka statusu, izsolēm un nodokli.
Kadastra kartē redzamā līnija ir zemes vienības robeža pēc kadastra datiem – tā, kā tā reģistrēta valsts sistēmā. Tas ļauj saprast gabala formu, izmēru un to, kur tas robežojas ar kaimiņiem, ceļu vai ūdeni. Tieši šo cilvēki visbiežāk meklē ar frāzēm "zemes robežas karte", "kadastra numurs kartē" vai "zemes gabala robežas".
Ko karte nerāda: dabā iemērītos robežstabus un to precīzās koordinātas. Ja plāno būvniecību pie robežas, žogu vai strīdies ar kaimiņu, robežas dabā nosaka sertificēts mērnieks, un juridisks pamats ir robežu plāns, nevis šī karte. Atvērtajos datos iespējamas arī nelielas nobīdes, jo dati tiek ģeneralizēti un atjaunoti ar nobīdi laikā.
Meklēšanas lauks pieņem gan kadastra numuru (11 cipari), gan adresi. Ja adrese ir neprecīza, ievadi ielu un mājas numuru bez pilsētas – sistēma piedāvās atbilstošos objektus. Dzīvoklim raksti adresi ar dzīvokļa numuru, piemēram "Prūšu iela 46-18". Ja zini tikai aptuveno vietu, vienkārši pietuvini karti un uzklikšķini uz gabala – kadastra numurs parādīsies pats. Detalizēts ceļvedis: kā uzzināt kadastra numuru pēc adreses.
Latvijas kadastrā zemes vienība un uz tās esošā ēka ir atsevišķi objekti ar atsevišķiem numuriem un atsevišķām kadastrālajām vērtībām. Zemes vienībai ir 11 ciparu kadastra numurs, būvei – 14 ciparu kadastra apzīmējums (tie paši 11 cipari plus būves kārtas numurs uz gabala). Tieši tāpēc mūsu kartē tie ir divi neatkarīgi slāņi, kurus var ieslēgt un izslēgt atsevišķi.
Sarkanās līnijas ir zemes vienību robežas, dzintara krāsas laukumi – būvju kontūras. Ja uzklikšķini uz brīvas zemes, panelī redzēsi zemes datus: platību, lietošanas mērķi, kadastrālo vērtību un apgrūtinājumus. Ja uzklikšķini uz ēkas, panelī parādīsies tieši būves dati: kadastra apzīmējums, ekspluatācijas gads, virszemes un pazemes stāvu skaits, kopējā platība, apbūves laukums, telpu grupu skaits, galvenais konstrukciju materiāls un nolietojuma grupa.
Praksē tas ir svarīgi divos gadījumos. Pirmkārt, ēka var būt reģistrēta kā atsevišķs īpašums, nevis kopā ar zemi – tad pirms darījuma zemesgrāmatā jāpārbauda, vai zemei un ēkai ir viens īpašnieks un kādi ir zemes lietošanas nosacījumi. Otrkārt, sludinājumā minētais mājas vecums bieži atšķiras no reāli reģistrētā ekspluatācijas gada un nolietojuma grupas; kartē to var pārbaudīt vienā klikšķī, neatverot nevienu izziņu.
Ceļa servitūts nozīmē, ka pār konkrēto zemes vienību citai personai ir tiesības braukt vai iet – parasti tāpēc, ka kaimiņa gabalam citas piekļuves ceļam nav. Pircējam tas ir viens no pirmajiem jautājumiem: vai pār manu zemi brauks svešs cilvēks un vai es pats tikšu pie sava gabala. Servitūts paliek spēkā arī pēc īpašnieka maiņas, tāpēc tas nav sīkums, ko var atlikt uz vēlāku laiku.
Ieslēdz slāni Ceļa servitūti, un kartē iekrāsojas visas zemes vienības, kurām kadastrā reģistrēta ceļa servitūta teritorija. Uzejot ar peli virsū, redzēsi reģistrēto platību hektāros, bet klikšķis atver objekta datus. Latvijā tādu zemes vienību ir vairāk nekā 220 tūkstoši, un vidējā reģistrētā platība ir ap 0,13 ha.
Svarīgi saprast, ko šie dati nerāda. Kadastrā ir reģistrēts pats fakts un platība, nevis servitūta joslas ģeometrija, tāpēc mēs iekrāsojam visu zemes vienību, nevis zīmējam ceļu. Kur tieši josla iet, redzams ATIS datos (Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma) vai zemesgrāmatas nodalījumā, kur ierakstīti servitūta nodibināšanas nosacījumi. Pilnajā īpašuma pārskatā servitūtu izceļam atsevišķi sadaļā Apgrūtinājumi, kopā ar platību un reģistrācijas datumu.
Kadastra dati saka, kas ir, bet teritorijas plānojums saka, ko drīkst. Slānis Teritorijas plānojums rāda pašvaldības noteikto funkcionālo zonējumu: kur atļauta savrupmāju apbūve, kur daudzstāvu, kur publiskā vai ražošanas apbūve, kur ir lauksaimniecības, mežu un dabas teritorijas. Dati nāk no TAPIS – valsts vienotā teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma, ko pārrauga VARAM un kas pieejama portālā ĢeoLatvija.
Tas ir tiešs veids, kā pirms pirkuma pārbaudīt visbiežāko dārgo pieņēmumu: cilvēks pērk lētu lauksaimniecības zemi ar domu uzcelt māju, bet zonējums to neparedz. Zonējuma maiņa nozīmē plānojuma grozījumus, un tas ir gadu gari un bez garantijām. Slānis ir informatīvs: saistošie ir pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi attiecīgajai zonai, tāpēc pirms lēmuma tos vērts izlasīt.
Divi slāņi, kas visbiežāk izšķir, vai objektu vispār ir vērts pirkt. Plūdu riska zona rāda teritorijas, kuras applūst pavasara palos ar 1% varbūtību (statistiski reizi 100 gados) – tumšāks tonis nozīmē lielāku ūdens dziļumu. Ja gabals iekrīt šajā zonā, tas ietekmē būvniecības nosacījumus, apdrošināšanas cenu un pārdodamību. Dati nāk no LVĢMC plūdu riska kartēm.
Aizsargājamās dabas teritorijas rāda ĪADT, to zonējumu, mikroliegumus un buferzonas no Dabas aizsardzības pārvaldes sistēmas "Ozols". Šajās teritorijās saimnieciskā darbība un būvniecība ir ierobežota – rezervāta zonā ierobežojumi ir stingrāki nekā neitrālajā zonā, tāpēc pirms zemes pirkšanas ar būvniecības nolūku šo obligāti jāpārbauda.
Abi slāņi ir informatīvi: precīzos ierobežojumus konkrētam gabalam nosaka teritorijas plānojums un attiecīgās teritorijas individuālie aizsardzības noteikumi.
Oficiālo kadastra karti uztur Valsts zemes dienests portālā kadastrs.lv – tur ir pilnā, juridiski autoritatīvā versija un iespēja pasūtīt oficiālas izziņas. Mūsu karte ir ātrā, bezmaksas alternatīva ikdienas pārbaudei: viens klikšķis uz gabala uzreiz dod numuru, vērtību un apgrūtinājumus, bez reģistrācijas un bez sarežģītas saskarnes. Praksē tie labi papildina viens otru – detalizēts salīdzinājums: kadastrs.lv vai kadastra.lv.
Robežas kartē ir VZD Kadastra informācijas sistēmas atvērtie telpiskie dati, kurus brīvpieejas servisā publicē AS "Latvijas valsts meži" (LVM GEO); tie tiek atjaunoti reizi nedēļā. Pārējie rādītāji – kadastrālā vērtība, platība, apgrūtinājumi, zemes lietošanas mērķis un īpašnieka statuss – nāk no VZD atvērtajiem datiem mūsu bāzē. Fona karti nodrošina OpenStreetMap, satelīta un ortofoto slāņus – Esri un LVM GEO.
Kadastra karte ir informatīva: juridiski saistošam darījumam robežas apliecina mērnieks un oficiāla izziņa.
Uzklikšķini uz zemes gabala – numurs parādīsies panelī kopā ar pārējiem datiem. Ja numurs jau zināms, ievadi to meklēšanas laukā.
Jā, karte un pamatdati ir bez maksas un bez reģistrācijas.
Uzklikšķini uz gabala – panelī rādām platību, kas aprēķināta no kadastra robežu ģeometrijas, kā arī kadastrālo vērtību un zemes lietošanas mērķi.
Jā. Būves ir atsevišķs slānis: dzintara krāsas laukumi ar tumšu apmali. Klikšķis uz ēkas rāda tieši būves datus – 14 ciparu kadastra apzīmējumu, ekspluatācijas gadu, stāvu skaitu, platību, materiālu un nolietojuma grupu, nevis zemes datus.
Atver sarakstu Slāņi un ieslēdz Ceļa servitūti. Iekrāsojas zemes vienības, kurām kadastrā reģistrēta ceļa servitūta teritorija, un peles kursors rāda reģistrēto platību hektāros.
Nē. Kadastra atvērtajos datos ir reģistrēts servitūta fakts un platība, bet nav joslas ģeometrijas, tāpēc mēs iekrāsojam visu zemes vienību. Precīzu joslu rāda ATIS dati vai zemesgrāmatas nodalījums.
Ieslēdz slāni Teritorijas plānojums – tas rāda pašvaldības noteikto funkcionālo zonējumu no TAPIS. Saistošie ir pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi attiecīgajai zonai.
Atvērtie telpiskie dati ir ģeneralizēti un var būt ar nelielu nobīdi, turklāt žogs dabā ne vienmēr stāv uz juridiskās robežas. Precīzu robežu dabā nosaka sertificēts mērnieks.
Atvērtajos datos daži objekti var būt nepilnīgi vai novecojuši. Tādā gadījumā mēģini meklēt pēc kadastra numura vai pārbaudi datus oficiālajā VZD portālā.
Nē. Personu vārdi ir ierobežotas pieejamības informācija. Rādām tikai īpašnieka statusu – fiziska vai juridiska persona, pašvaldība, valsts.
Šī karte ir par kadastra robežām un objekta datiem. Reālās pirkuma cenas ar filtriem un cenu par m² skaties atsevišķā rīkā: NĪ darījumu karte.